Mar 29, 2008

hop-hop lalalalalala

mūzika vairs nav brīnums. tā vairs nav kaut kas maģisks, kam pieskarties vien ir big deal.
nē.
mūzika ir kļuvusi par pirmās nepieciešamības preci, kuru patērēt šķiet tikpat dabiski un neizbēgami kā izslēgt modinātāju no rītgiem un izcīnīt ar sevi ikrīta "nu, vēl tikai piecas minūtes, piecas minūtītes..." cīņu.
mūzika vairs nav kaut kas, kas tevi paceļ un iedvesmo. tā ir kas tāds, ko tev vajag, un ko tu vari dabūt bezjēdzīgos daudzumos, un salādēt pilnu ledusskapi, nē, datoru vai jebko citu.
un nav jau slikti. ērti un tā.
bet, ja godīgi, gribētos atpakaļ to sajūtu, ka mūzika ir kaut kas ļoti, ļoti vērtīgs un saudzējams.

***********
music is not a wonder anymore. it is not something magic that even to touch is a big deal.
no.
music has become a good of prime necessity. it feels so natural and unavoidable just to consume it. as natural and unavoidable as to turn your alarm off in the morning and go through the "five more minutes..." fight with yourself.
music is not something that lifts you up and inspires you anymore. it is something that you need, that you can get in ridiculous amounts and just load in your fridge, no, laptop or wherever else.
and it doesn't feel bad. it is very convenient and so.
but, to be honest, i would love to get back the feeling that music is something very valuable and from another dimension.
(sorry for my english, hope it makes sense)