Puškina motīvs / Pushkin's theme

Es gribētu.
Satikt tevi. Un kopā taisīt kakao ar kanēli un šokolādes cepumiem. Klausīties, kā tu stāsti par bērnību, un smieties līdzi, un atzīties, ka es reiz darīju tieši tāpat.

Es gribētu.
Redzēt, kā uzzied mani puķuzirņi, kliņgerītes un kreses. Peldēt pret straumi, ļaujot viņiem palikt savā puķudobē un turpināt sarunas ar pētersīļiem un dillēm. Kāpēc gan man izjaukt tik skaistu draudzību? Un man nemaz mājās nav vāžu.
(pilnīgākam ieskatam par šo tēmu, cienījamais lasītāj, palūkojies šeit: http://www.virb.com/ilze/blog/597198 )

Es gribētu.
Palikt šeit. Kārdinājums ir tik milzīgs, jo liekas, ka es mīlu šo vietu vairāk, nekā drīkstētu, un vairāk, nekā vajag. Kļūt vienai no tiem, uz kuriem vēl pirms gada skatījos ar tādu kā tikko manāmu nosodījumu un pārākuma sajūtu. Nezinu, vai varu savu sirdi šajā dienesta romānā vainot. Likās jau, ka es nekad un es neko. Bet man pietiek pacelt galvu un palūkoties pa logu, un es pieķeru sevi melos. Daba ir Dieva skaļrunis. Un man ir klikšķis uz labu audiotehniku.

Es gribētu.
Mācēt taisīt ēst. Nosponsorējiet man pavārskolu, a? Citādi šķiet, ka vēl ilgi mana augstākā pilotāža būs rīsi ar šķiņķi (ilze, beidz smaidīt).

Es gribētu.
Lai man ir vienpadsmit gadīga bērna drosme. Lai ir iekšā uzlikt visus savus sarkanos žetoniņus uz viena cipara un iegriezt ruleti. Un tad- pēc manis kaut plūdi.

Paldies tam, kurš man atkal ir iemācījis sapņot. Dažreiz jūtos tā kā tāds Jāzeps, bet tas jau nekas.

***************
I would like.
To talk to you. And make a hot chocolate with cinnamon together with you. To listen to your childhood stories and laugh, and confess, that I did exactly the same thing.

I would like.
To see, how my sweet peas and marigolds, and cress bloom. And be the one who goes against the flow and lets them grow (this was not intended to rhyme! it just happened:)), and lets them carry one their lovely conversations with dills and parsleys. Who am I to destroy such a nice friendship? And I don't have any vases anyway.

I would like.
To stay here. Temptation is huge, and it already seems that I love this place way too much than I should. I am becoming one of those to whom I was looking a little bit down on a year ago. I don't know if I can blame my heart for having this crush on this place. I thought I would never ever. But it takes me just to lift up my eyes and look out the window, and I catch myself lying to myself again. The nature is God's speakers. And I have always had a thing for a good audio equipment.

I would like.
To know how to cook. So I can make something more than just the daily rice and vegetables (no ham this time, and stop smiling, Ilze).

I would like.
To have a courage of a eleven year old. Take all my red chips and put them on one number, and not to care what happens after that.

Thanks to the one who taught me how to dream again. Sometimes I feel like a Joseph a little bit, but that's ok.