Apr 5, 2008

sniega-alošana/ snowcaving

Šķiet, ka sniega man pēc šī gada pirmajiem trīs mēnešiem pietiks turpmākajiem četriem gadiem. Vispirms Grenlande, kur man likās, ka viss pasaules Ziemeļu puslodes sniegs ir sagāzts uz vienas nabaga salas. Bet, nē. Šeku, reku, arī Norvēģijā vēl marta beigās var atrast 10m sniega sienas, pacēlāji darbojas uz pilnu jaudu un necik tālu es no roņādas cimdiem neesmu tikusi.

Bet tagad es vismaz zinu, kā izdzīvot, ja gadās attapties sniegotas nekurienes vidū ar nejauši līdzi paķertu lāpstu. Tātad - ir jānolūko vieta, kur sniegs ir pietiekami dziļš gan uz augšu, gan uz priekšu, un jāsāk rakt. Brīžiem tas izvēršas izmisīgā ledus kapāšanā, un tad ir labi, ja blakus ir zāģis. Jo tad var zāģēt sniegu, kas ir krietni vien vieglāk un parocīgāk.

Un nepaies ne sešas stundas, kā mīlīga mājvieta četrām personām ir gatava. Ja ir laiks un viss nav galīgi līdz kaklam, tad var iekārtot virtuvīti, plauktiņus pārtikai, zābakiem un somām, svečturus gan interjerā, gan eksterjerā, un tamlīdzīgas fīčiņas. mēs ar to pārāk neaizrāvāmies, vien ierīkojām dīvānu un balkoniņu, kā arī pielikām kaimiņu dāvināto sniega krustiņu virs durvīm. Nu, tad tā, labākai aurai.

Un tā nu mēs savā sniega alā četratā dzīvojām četras dienas. Pirmās divas naktis Mad nosala (manas kājas piedzīvoja brīnumainās pārvērtības un izdomāja, ka labāk gribētu kļūt par ledus gabaliem), pat ar visām dubultzeķēm un vilnas segu (sniega alā nbaktī ir kādi +2 grādi).

Trešajā naktī mans ekipējums dubultojās - man bija vilnas dubultzeķes, roku sildītāji (tāda jokaina padarīšana, kas, reaģējot kkādām ķīmiskām vielām, 10h no vietas ražo siltumu) starp zeķēm, vilnas sega ap kājām, flīsa sedziņa un -25 grādu guļammais.
tā bija patīkami silta nakts. ar sapņiem par "monopola" spēlēšanu, kuru es nezkādēļ saucu par "irānu".

ak jā. vēl mēs slēpojām. 14km. līdz ar to mans šī gada "es-gribu-nomirt-šeit-un-tagad" limits ir izsmelts.

secinājumi pēc šīm četrām dienām:
- nē, sniega alas, ja pareizi uztaisītas, nebrūk, un, nē, viss tas sniega daudzums uz galvas nevienam neuzgāzīsies.
- ja ir nestrandarta asinsrite, tad labāk nodrošināties ar papildus siltuma ekipējumu

- ir jauki dzīvoties paštaisītā miteklī.
- manas attiecības ar sniegu vēljoprojām ir un paliek stipri rezervētas. pieklājīgi smaidu, apvaicājos, kā iet, bet brīvprātīgi neizvēlētos sniegu par labāko draugu, lai gan šad un tad saskrieties uz tēju mani varētu pierunāt.


*************
It seems that after the first 3 moths this year I will have enough snow for at least next four years. First Greenland, where I thought that all the snow from the northern hemisphere is put on this island. But - no. In Norway too even at the very end of march you can find 10m high snow walls, the ski lifts go with the full speed and I haven't gotten very far from Line's sealskin mittens.


But at least now I know how to survive if I end up in the middle of a very snowy nowhere with a shovel in my backpack. So - you have to find a place where the snow is deep and wide and tall and high enough, and you have to start digging. Sometimes though snow turns into a solid ice, and then you use the saw (which you also very accidentally have in you backpack!). It much more handy to saw the ice, and easier too.
After a short while, like, 6 hours maybe, you will have a nice cave-like place for 4 persons! How sweet is that?!? If you have time and you aren't already sick and tired of everything, you can also make kitchen place, cute little shelves for food, boots and backpacks, indoor and outdoor candleholders, and other stuff. We werent carried away too much and made just a sofa and balcony, and we also put a little snow-cross above the entrance. that's for better aura as to say.

So we lived in our snow cave for four days. During the first 2 nights Mad was freezing like crazy (my feet didnt really want to cooperate with me and decided to turn into ice blocks during the night which wasnt a very pleasant experience), even with all her woolen blanket and double socks.

In the third night I had as twice as much equipment for this - 2 pairs of woolen socks, handwarmers in between my socks (handwarmers = funney little things that, when the chemicals inside react, produces warmth), woolen blanket, fleece blanket and -25 degree sleeping bad.
It was a pleasantly warm night. with a dream about playing "monopoly" which i kept calling "iran" (dont ask me why).

oh, yeah. we also skied. 14km. so my "I-want-to-die-here-and-now" account for this year is empty. I spent all that in that day on the cross country skis:)

conclusions after these 4 days:
- no, snow caves, if made right, are not about to collapse, and, no, all that amount of snow wont fall on your head
- if you have a substandard blood circulation, please take an extra "warmth equipment"
- it is so nice to live in a place that you have made yourself
- my relationship with snow still remains very reserved. I can smile politely and ask how's it going, but I would never choose the snow to be my best friend even though you could talk me into having a cup of tea with him (the snow, i mean) here and there.