Viens no tiem. Maģiskajiem. Mirkļiem.
Tikai atšķirība tā, ka saule šeit ir nolēmusi dzīvot uz pilnu klapi. Kaut kas no sērijas "kapā izgulēsies". Viņa nozūd tikai uz pāris stundām starp pusnakti un trijiem rītā, un, kad četros trīsdesmit no rīta modāmies, lai nojauktu teltis un pakotu somas, un jūras žagatu ielenkumā dotos mājās, viņa jau pilnā sparā klejoja pa zemes virsu, spīdēja acīs un lika man justies tā, it kā es būtu nogulējusi visas iespējamās brokastis un jau iekāpusi pusdienas laikā būtu.
Eh.
Bet viņa ir jauka. Tā saule. Viltīga un nepieradināma, kā jau viss šeit ziemeļos, bet jauka. Grib draudzēties.
*************
One of those. Magic. Moments.
The difference is in the sun that has decided to live for the fullest. Something like "there-will-be-enough-time-to-sleep-in-the-grave". She goes away only for couple of hours between midnight and 3am, and when we got up on 4:30am this morning to brake down the tents and pack our bags she was already up there, wandering around the earth, she shined in our eyes and made me feel like I have missed all the possible breakfast on the world.
Eh.
But nice she is indeed. That sun. Artful and untamed, as everything here in North, but nice. Wanting to befriend you.
