Stundas gājienā ārā no pilsētas – pāri sniegotiem klajumiem un suņu pajūgu sliedēm. Garām kapsētais ar baltiem un melniem koka krustiem. Tur viņi bija – milzīgi un grandiozi, izbāzuši galvu virs ūdens, gaitos savu izkušanu.
Reizēm, lai nokļūu okeānā un peldētu brīvākos ūdeņos, ir kaut kas jāatdod. Viņiem tas nozīmē atdot fjordam lielāko daļu sevis.
Simtstoņzieli milži.
Un sajūta bija mazliet kā zooloģiskajā dārzā – visi par viņiem sajūsminās, skatās, fotogrāfē, “uh” un “ah”, bet viņi tur tādi vientuļi un nolemtībai pamest stāv un nekust ne no vietas.
Mani peldošie saslušā saldūdens kalni.
Tas taču ir tikai ledus, ne?
***********************
Icebergs are beautiful.
